Vienreizlietojamo cimdu pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad tos galvenokārt izmantoja medicīnas jomā. Attīstoties ķirurģiskajai praksei, arvien vairāk tika atzīta roku higiēnas un aizsardzības nozīme, liekot ārstiem izmantot cimdus, lai procedūru laikā samazinātu baktēriju pārnešanas risku. Agrīnie vienreizlietojamie cimdi galvenokārt tika izgatavoti no dabīgā lateksa, un tos galvenokārt izmantoja medicīniskām pārbaudēm un ķirurģiskai aizsardzībai.
Līdz ar rūpniecisko tehnoloģiju attīstību uzlabojās vienreizlietojamo cimdu ražošanas procesi un paplašinājās to pielietojuma klāsts. No 20. gs Tas samazināja izmaksas un palielināja efektivitāti, ļaujot vienreizlietojamiem cimdiem iekļūt ikdienas nozarēs, piemēram, pārtikas pārstrādē, ēdināšanā un sanitārijā.
Mūsdienās, pieaugot higiēnas un drošības standartiem, pieprasījums pēc vienreizlietojamiem cimdiem ir turpinājis augt. Tie ir kļuvuši par būtisku aizsarglīdzekli tādās jomās kā veselības aprūpe, pārtikas apstrāde, laboratorijas darbi un rūpnieciskā ražošana. Turklāt jaunu materiālu,-piemēram, nitrilkaučuka- ieviešana ir ievērojami uzlabojusi šo cimdu izturību, komfortu un aizsardzības spējas.
Vienreizlietojamie cimdi ir attīstījušies no specializētiem medicīniskiem aizsardzības priekšmetiem par plaši izmantotiem izstrādājumiem daudzās nozarēs. Raugoties nākotnē, attīstoties vides apziņai un tehnoloģiskajam progresam, nozare arvien vairāk koncentrēsies uz ilgtspējīgiem materiāliem, optimizētiem ražošanas procesiem un uzlabotu produktu veiktspēju, lai apmierinātu lietotāju vajadzības, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi.