Vienreizlietojamo cimdu tehniskais princips galvenokārt balstās uz polimēru materiālu plēves{0}}veidošanas un barjeras īpašībām; apstrāde rada nepārtrauktu, neskartu aizsargplēvi, kas izolē rokas no ārējās vides. Ražošanas laikā plastmasas vai gumijas izejmateriāli tiek pakļauti tādiem procesiem kā sajaukšana, karsēšana un formēšana, lai nodrošinātu vienmērīgu pārklājumu pār roku{2}}formām, galu galā veidojot cimdu struktūru ar noteiktu biezumu un izturību.
Vienreizlietojamo cimdu aizsargfunkcija galvenokārt ir atkarīga no pašu materiālu barjeras īpašībām. Cimdu materiāli samazina tiešu saskari starp ādu un šķidrumiem, traipiem, baktērijām un noteiktām ķīmiskām vielām, tādējādi samazinot piesārņojuma un kairinājuma risku. Dažādiem materiāliem ir atšķirīgas veiktspējas īpašības; piemēram, PE cimdi pamatizolācijai izmanto plastmasas plēvi, savukārt nitrila un lateksa cimdi izmanto gumijas elastību un blīvo struktūru, lai uzlabotu piegulšanu un aizsargspējas.
Vienreizlietojamie cimdi parasti tiek ražoti, izmantojot iegremdēšanas{0}}formēšanas procesu. Pēc tīrīšanas un žāvēšanas rokas veidnes tiek iegremdētas šķidrās izejvielās, ļaujot materiālam vienmērīgi pieķerties veidnes virsmai; sekojoša karsēšana-ar vulkanizāciju vai sacietēšanu-veido stabilu cimdu plēvi. Visbeidzot, veicot tādas darbības kā noņemšana, pārbaude un iepakošana, tiek iegūti vienreizējās lietošanas cimdi, kas atbilst lietošanas prasībām.
Vienreizlietojamo cimdu veiktspējas optimizācija ietver arī materiāla modifikāciju un ražošanas procesu uzlabojumus. Piemēram, formulas pielāgošana var uzlabot elastību, nodilumizturību un izturību pret plīsumiem, savukārt biezuma un virsmas apstrādes metožu kontrole var uzlabot valkāšanas komfortu un darbības veiklību. Pateicoties tehnoloģiju attīstībai, vienreizlietojamie cimdi kļūst arvien plānāki un vieglāki, labāk -veikti un videi draudzīgāki.